Sievietes ķermeņa cikliskums.

Cilvēka ķermenis ir brīnišķīgs dabas veidojums, kurā dzīves laikā izpaužas dabas ieprogrammētie likumi. Īpaši aktīvi tie izpaužas sievietes ķermenī dažādos dzīves posmos un ikmēneša procesos reproduktīvajā vecumā. Ja sieviete saprot un pieņem šīs norises, tad viņa kļūst par daļu no šiem dabas ritmiem un sadzīvot viegli ar savu ikmēneša vai dzīves cikliskumu.

Ja sieviete noliedz, nezina, neizprot norises savā ķermenī vai uzskata, ka klēpis vai kāds no tā orgāniem ir netīrs, grēcīgs, sagādā viņai sāpes, tad ļaušanās cikliskajai plūsmai ir apgrūtinoša un sieviete veltīgi zaudē spēkus, cenšoties nomākt vai cīnīties pret dabas likumiem.

Jo stingāk, jo labāk, vai tiešām?

Vai tiešām intīmo treniņu galvenais mērķis ir to attīstīt maksimāli stingru? Mana atbilde viennozīmīgi ir nē.

Manu treniņu mērķis ir panākt šīs muskulatūras veselīgu tonusu, elastību, maksts kanāla un dzemdes kakla iekšējo sajūtu un apzināšanos. Muskuļu attīstība iet roku rokā ar tikpat dziļu muskuļu relaksāciju, kā arī intīmās muskulatūras elastības attīstīšanu ar grunu un vēdera kustībām.

Šī ideja, jo stiprāk, jo labāk, nāk vairāk no vīrišķās pieejas treniņiem, un šāda mērķa uzstādīšanā ātri var iekrist arī sieviete. Tomēr veselīgs attīstības ceļš intīmajai muskulatūrai nav ar hantelēm bruģēts. Sievietes ķermenis ir un paliek maigs, elastīgs un lokans, un arī šīs muskulatūras attīstīšanas tehnikas atšķiras no ierastiem slodzes treniņiem vai svaru cilāšanas trenažieru zālēs.

Iegurņa pamatnes muskulatūras treniņi glabā kādu noslēpumu. Šī iemesla dēļ iegurņa pamatnes muskulatūras treniņiem nekad nebūs vietas lielās fitnesa un vingrošanas zālēs, un tie vienmēr paliks intīmi treniņi mazās grupās.

Kas tad tas ir par iemeslu, kas trenerus nostāda neērtā situācijā, kad ir jāsāk skaidrot detaļas par iegurņa pamatnes muskulatūru sievietēm? Vai kāpēc šī muskulatūru vēl aizvien pilnībā netiek skaidrota fitnesa zālēs un augstskolās?

Vesels iegurnis, kā kustību galvenais centrs ir elastīgs un kustīgs. Viens no iespējamiem iemesliem tā "nekustīgumam" ir neapzināta vai apzināta nevēlēšanās tam pievērsties, jo tajā var būt paslēptas emocionālās sāpes vai traumatiskas atmiņas par pagātnes notikumiem.

Mūsdienās sievietes bieži vien ir izslēgušas no savas apziņas iegurni. Ķermeniski - mēs labi sajūtam seju, lūpas, rokas, pēdas, ceļus, bet viss, kas ir ķermeņa centrā jeb zemāk par nabiņu ir "melns un nejūtīgs caurums". Tas pats arī verbāli. Tādi vārdi kā iegurnis, iegurņa pamatnes muskulatūra liekas sveši un nepazīstami, nemaz nerunājot par dzimumorgānu saukšanu īstajos vārdos, piemēram, dzemde, olnīcas, olvadi, vagina u.c.