Šodien gribu vēlreiz pastāstīt tev par mazo kustību lielo nozīmi, kā arī par mūsu ķermeņa apslēpto potenciālu.
Mūsu ķermenī ir iestrādāts ļoti taupīgs režīms, proti, tas, ko mēs nelietojam, atrofējas vai arī paliek ciets, nekustīgs un nedzīvs.
Par šodienas tēmu domājot, man ienāca prātā tādi salīdzinājumi, kā, piemēram, cik ātri aizaug puķu dobe, kuru neravējam, cik ātri cilvēku izveidota un kopta ainava pārvēršas džungļos, cik ātri neapdzīvotu istabu pārklāj putekļu kārta un zirnekļu tīkli …
Vesels iegurnis, kā kustību galvenais centrs ir elastīgs un kustīgs. Viens no iespējamiem iemesliem tā "nekustīgumam" ir neapzināta vai apzināta nevēlēšanās tam pievērsties, jo tajā var būt paslēptas emocionālās sāpes vai traumatiskas atmiņas par pagātnes notikumiem.
Mūsdienās sievietes bieži vien ir izslēgušas no savas apziņas iegurni. Ķermeniski - mēs labi sajūtam seju, lūpas, rokas, pēdas, ceļus, bet viss, kas ir ķermeņa centrā jeb zemāk par nabiņu ir "melns un nejūtīgs caurums". Tas pats arī verbāli. Tādi vārdi kā iegurnis, iegurņa pamatnes muskulatūra liekas sveši un nepazīstami, nemaz nerunājot par dzimumorgānu saukšanu īstajos vārdos, piemēram, dzemde, olnīcas, olvadi, vagina u.c.
Abonē jaunumus e-pastā, lai nenokavētu informāciju par noderīgiem online un klātienes pasākumiem!
© 2023 SIA Apgāds RADA